No 25.novembra Starptautiskās mākslinieku rezidences izstāžu zālē apskatāma latviešu mākslinieka Andra Vārpas izstāde „Divpadsmit koka skulptūras un zīmējumi”.
Andris Vārpa izstādēs piedalās jau kopš 20. gadsimta deviņdesmito gadu sākuma – radoši pašā aktīvākajā laikā – līdzās skulptūrām ierasti parādās arī zīmējums. Viņš ir tēlnieks-zīmētājs. Dažkārt ar krāsu zīmuli, tomēr visnoturīgāk un regulārāk, katru dienu, viņš zīmē ar parasto zīmuli. Tā ir kļuvusi par nepārtrauktu, regulāru mākslinieka ikdienas praksi, kurā saredzama gan atgriešanās pie sev raksturīgiem, dažbrīd acīmredzami tēlnieciskiem motīviem, gan ieraugāmi arī jauni pavērsieni. Būtiski ievērot arī līnijas mainīgo dabu – no pavisam atmosfēriskiem, mīkstiem līnijas vilcieniem, līdz acīmredzami trauksmainai, asi neperfektai līnijai, jo darbs notiek intuitīvi, no domāšanas brīvā procesā. Kā viņš pats mēdz sacīt: “Roka mani ved”.
Mākslinieku interesē dabas radītā plastika un tās mainīgais raksturs. Zīmējumi ir dabas interpretācijas no gandrīz naturāla dabas fragmenta vai ainavas kā kompozīcijas, gandrīz līdz abstrakcijai. Tomēr pat šķietami visabstraktākie darbi nav gluži brīvi no dabas iespaidiem. Daži no motīviem atkārtojas variācijās – krūmi, vītoli, bērzi, ezeri, trepju motīvs, egles un citi. Tā ir vienkāršā, pavisam ikdienišķā Latvijas ainava, kuru mākslinieks tieši un personīgi izjūt kā daudzveidīgu un vienmēr mainīgu. Šī ir pavisam neliela izlase no simtos skaitāma zīmējumu klāsta, kuru ik dienu papildina jauni darbi.
Skulptūru grupu “Divpadsmit” savukārt veido 2020. gadā kaltās, šķietami arhaiskās figūras. Tā radīta no vēsturiskām koka brusām, kas kalpojušas kā jumta balsti 1795. gadā celtajai vecās mācītājmuižas klētij Valmieras Dzirnavu ezera krastā, kas tagad ir tēlnieka darbnīca un dzīvesvieta. Priedes koks šodien smaržo izstāžu zālē un pārradīts pārlaicīgos, nedaudz kariatīdēm līdzīgos tēlos.
Izstādes atklāšanā koncertu sniedza „Poētiskais kvartets”.
