26. augusta pēcpusdienā ikviens interesents varēja paviesoties Starptautiskajā mākslinieku rezidencē „Pedvāle”, lai tiktos ar augusta rezidences programmas māksliniekiem un aplūkotu rezidences laikā tapušos darbus.
Gleznotājs Hao Šī izstādīja 16 rezidences laikā tapušās gleznas – galvenokārt košās krāsās un ekspresīvā triepienā gleznotus portretus. Mākslinieks dzimis Ķīnā bet izglītību ieguvis un dzīvo ASV. Hao Šī ir profesionāls akvalangists un zemūdens dzīlēs gūtā vizuālā pieredze ietverta viņa radošajās izpausmēs.
Ķīniešu multimāksliniece Juan Lin skatītājiem prezentēja vairākas instalācijas. Kā pirmā –„Desertu galds”, kas veidota no tēlnieka Ojāra Feldberga darbnīcā atrastajām akmens šķembām. Desertu ēdienkartē bija iekļautas gan siera kūkas, gan Napoleons un augļu kokteilis. Nākamajai instalācijai dots nosaukums „Atradumu kolekcija”. Tur māksliniece eksponēja dažādus priekšmetus, ko viņa atradusi pastaigās pa Pedvāles mākslas parku 4 nedēļu garumā. Pastaigas fiksētas arī 20 melnbaltās fotogrāfijās, kas uzņemtas, izmantojot filmiņu fotoaprātu. Juan Lin savu prezentāciju noslēdza ar Džona Dolanda dziesmas „Nāc vēlreiz saldā mīlestība” dziedājumu Firksu-Pedvāles muižas iekšpagalmā.
Trešais augusta rezidences programmas dalībnieks bija slovēņu dzejnieks un tulkotājs Gašpers Malejs. Rezidences laikā viņš Pedvāles bibliotekā pamanīja katalogu „Parasts akmens”. Tas ir 1989. gadā tapušais tēlnieka Ojāra Feldberga un dzejnieka Ulda Bērziņa kopdarbs. O.Feldbergs instalāciju „Parasta akmens” komentē – „Es to veltīju savam tēvam Albertam Feldbergam un manai tautai, kuras ciešanu ceļu uz Sibīriju iezīmē akmeņi.” Savukārt Uldis Bērziņš teicis – „Es veltīju šo dzejoļu eksstalāciju tiem, kas stājušies totalitārajam režīmam pretī – atklātā un pagrīdes cīņā, vai varbūt savā apslēptajā iedomā…” 26. augustā izskanēja pieci no šī cikla dzejoļiem. Latviešu valodā dzejoļus lasīja dzejnieka Ulda Bērziņa meita Una Aleksandra Cherenkova, angļu valodā Ojāra Feldberga meita Laura Feldberga savukārt Gašpera Maleja balsī šī dzeja pirmo reizi skanēja slovēņu valodā. Tik aktuālas un trāpīgas šīs dzejas rindas šodien Ukrainā notiekošā kara un demontētā „Uzvaras pieminekļa” Rīgā kontekstā.